Napoleona kūka

Viena no versijām vēsta, ka šīs tortes recepti izdomājis Napoleons pats un tas noticis, Žozefīnes greizsirdības dēļ. Reiz viņa pamanījusi, ka Napoleons kaut ko čukst ausī svešai dāmai un, protams, viņai tas nav paticis. Lai izbēgtu ķildas, imperators samelojis, ka stāstījis dāmai tortes recepti. Žozefīne nolēmusi pārbaudīt, cik teiktajā taisnības, un likusi izcept kūku pēc šīs receptes. Visiem par lielu pārsteigumu, tai skaitā pašam Napoleonam, torte izdevusies.

Ticamāka gan ir versija, ka ar šo kūku Krievija 1812. gadā atzīmēja simtgadi uzvarai pār Napoleonu. Tas notika 1912. gadā. Toreiz kūkai bijusi trīsstūra forma, kas simbolizējusi Napoleona slaveno galvassegu. Vēlāk ērtības dēļ kūka tika cepta taisnstūra formā, un tāda tā ir joprojām. Par labu šai versijai liecina fakts, ka šo saldo desertu par Napoleona kūku sauc lielākoties Krievijā un bijušās PSRS republikās, arī Latvijā.

Franči šādu kūku sauc par tūkstošlapu torti un kā pagatavot šo mīklu zināja jau pirms vismaz četriem gadsimtiem.

Pirmo reizi šī deserta apraksts parādādījās 18.gadsimtā angliski izdotā franču pavārgrāmatā.

Tiesa, toreiz vārītā krēma vietā izmantoja ievārījumu.

Tikai 1875. gadā franču kulinārs Francis Dubojs šo desertu sāka piedāvāt, pildītu ar Bavārijas krēmu.

Savukārt Ungārijā šo desertu pilda ar karameli.

Ja ir bažas par etiķa lietošanu vai arī ir vēlme to aizstāt ar etiķa esenci, ir vērts ielūkoties šeit