Baronu biskvīts

Kēnigsbergā dzimušais Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders savā drukātavā Rubenē, toreizējā Vidzemes guberņas Valmieras apriņķī 1795. gadā izdeva pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā - "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”. Tajā bija aptuveni 400 receptes, no kurām daudzas teju bez izmaiņām tika iekļautas vēlāk izdotajās pavārgrāmātās, protams, pielājojot tās metriskajai sistēmai, ko Latvijā sāka ieviest 1924. gadā, un rakstībai, kas 20. gadsimta 20-30 gados nomainīja veco druku.

Pateicoties Vidzemes plānošanas reģionam, kas nodrošināja šīs grāmatas digitalizēšanu, un Ventspils Augstskolas docentei Dr. philol. Egitai Provejai, kura pārveidoja grāmatas tekstu no fraktūras mūsdienu rakstībā, atradu šo recepti:

Interesanti, ka recepšu sastāvdaļās ir iekļauta "pustāvele šakulades" jeb šokolāde, kas tobrīd bija rets gardums ne tikai Latvijā, bet daudzviet Eiropā. Turklāt paši šokolādes ražotāji uzskata, ka pirmo cieto šokolād izgatvoja Britu uzņēmums "J.S. Fry & Sons" 1847. gadā. Tātad 50 gadus pēc šīs gramatas izdošanas. Latvijā šokolādes tāfelītes sāka ražot 1870. gadā, kad vācu uzņēmējs Teodors Rigerts atvēra pirmo šokolādes un kafijas ražotni Latvijas teritorijā.

Viscticamāk 18. gs beigās vācu baronu virtuvēs nonāca kakao masa. Tā kā man nav ne mazākās jausmas, cik liela bija šādā kakao masas "tāvele",tad pievienoju 60 g rūgtās šokolādes. Ērtībai arī mandeles aizstāju ar mandeļu miltiem, rupjmaizi - ar rupjmaizes rīvmaizi, bet garšvielas - ar piparkūku garšvielām.

Kūka, kurā izmantota šī Melnas maizes tarte šeit

Vairāk par šo seno pavārgrāmatu var izlasīt šeit